Profesionālā izglītība
Māsas profesiju reglamentē Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2013/55/ES,
1. Uz vispārējās aprūpes māsas apmācības sākšanu alternatīvi attiecas šādi nosacījumi:
a) pabeigta 12 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinājums, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmenasekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties universitātēs vai tāda līmeņa augstākās izglītībasiestādēs, kurš atzīts kā līdzvērtīgs; vai
b) pabeigta vismaz 10 gadus ilga vispārējā izglītība, ko apliecina dalībvalsts kompetento iestāžu vai struktūru izdots diploms, sertifikāts vai cita veida apliecinošs dokuments, vai arī sertifikāts par līdzvērtīga eksāmena sekmīgu nokārtošanu, kas dod tiesības iestāties vispārējās aprūpes māsu profesionālās apmācības skolā vai piedalīties māsu profesionālās apmācības programmā.”;
b) panta 2. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām: “Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 57.c pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz grozījumiem V pielikuma 5.2.1. punktā iekļautajā sarakstā, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam. Otrajā daļā minētie grozījumi dalībvalstīs nerada vajadzību izdarīt grozījumus to pašreizējos būtiskos tiesību aktu principos, kas paredz profesiju struktūru attiecībā uz fizisku personu apmācību un piekļuves nosacījumiem. Veicot šādus grozījumus, ievēro dalībvalstu atbildību par izglītības sistēmu organizāciju, kā noteikts LESD 165. panta 1. punktā.”;
c) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Vispārējās aprūpes māsas apmācība kopumā ir vismaz trīs gadus ilgas studijas, ko var papildus izteikt līdzvērtīgos ECTS kredītpunktos un kas ietver vismaz 4 600 stundu ilgu teorētisko un klīnisko apmācību, kurā teorētiskās apmācības ilgums ir vismaz viena trešdaļa un klīniskās apmācības ilgums – vismaz puse no apmācības minimālā ilguma. Dalībvalstis var attiecināt daļējus atbrīvojumus uz profesionāļiem, kas daļu apmācības saņēmuši kursos, kuru līmenis ir vismaz ekvivalents šādai apmācībai.”;
d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas iegūst 6. un 7. punktā noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Apmācību nodrošina pacientu aprūpes pasniedzēji un citas kompetentas personas universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai profesionālās apmācības programmās.”;
e) panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“5. Klīniskā apmācība ir tā vispārējās aprūpes māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, strādājot komandā un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrību, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, apgūst pacientam vajadzīgās aprūpes organizēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt vispārēju pacientu aprūpi – tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību – veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā.”;
f) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
“6. Vispārējās aprūpes māsas apmācība nodrošina, ka attiecīgais profesionālis ir apguvis šādas zināšanas un prasmes:
a) visaptverošas zināšanas tajās zinātnēs, kas ir vispārējās aprūpes māsas darbības pamatā, tostarp pietiekamu izpratni par vesela un slima cilvēka ķermeni, fizioloģiskām funkcijām un uzvedību, kā arī par saistību starp cilvēka veselības stāvokli un fizisko un sociālo vidi;
b) zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī par vispārējiem veselības un pacientu aprūpes principiem;
c) atbilstošu klīnisko pieredzi; šāda pieredze, kas būtu jāizraugās tās apmācības vērtības dēļ, būtu jāiegūst kvalificēta māsu personāla uzraudzībā un tādās vietās, kur kvalificēta personāla skaits un aprīkojums ir atbilstošs pacienta aprūpei;
d) spēju piedalīties veselības aprūpes personāla praktiskajā apmācībā un pieredzi darbā ar šādu personālu;
e) pieredzi darbā kopā ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē.”;
g) pievieno šādu punktu:
“7. Vispārējās aprūpes māsas kvalifikācija apliecina, ka attiecīgais profesionālis neatkarīgi no tā, vai apmācība veikta universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai māsu profesionālās apmācības programmās, spēj izmantot vismaz šādas kompetences:
a) kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi
6. punkta a), b) un c) apakšpunktam, lai uzlabotu profesionālo praksi;
b) kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes darbinieku praktiskajā apmācībā, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi
6. punkta d) un e) apakšpunktam;
c) kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību, izmantojot zināšanas un prasmes, kas iegūtas atbilstīgi 6. punkta a) un b) apakšpunktam;
d) kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos;
e) kompetence patstāvīgi konsultēt, dot norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus;
f) kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti un to novērtēt;
g) kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē;
h) kompetence analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo vispārējās aprūpes māsas praksi.”;
Vairāk skatīt šeit:
Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Ar noteikumiem iepazīties šeit.