Māsu prakses integrācija veselības aprūpē
Latvijas Māsu asociācija sadarbībā ar “Medbaltica 2024”, Evisit.lv un TEVA Baltics Latvija 19. septembrī aizvadīja zināšanām bagātu konferenci par sadarbību, komandas darbu, koordināciju un māsu prakses integrāciju veselības aprūpē. Konferenci atklāja veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš akcentēja māsu lomas svarīgumu veselības aprūpes sistēmā un īpaši uzsvēra nepieciešamību paplašināt māsu kompetences.
Par pārmaiņām māsas profesijā un pacientu pieredzi klātesošos uzrunāja Latvijas Pacientu organizāciju tīkla valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele.
Vispārējās aprūpes māsa Gundega Bļizneca apskatīja jautājumus par māsu kā sadarbības partneri veselības aprūpes sistēmā.
Ar māsu vadītu slimnīcu kā vienu no veselības aprūpes sistēmas transformācijas stūrakmeņiem iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesors un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas profesors Haralds Plaudis.
Ar labās prakses piemēriem primārajā veselības aprūpē Vācijā un Latvijā dalījās ģimenes ārsta prakses ārste Māra Meldere.
Vispārējās aprūpes māsa Toni Anželo Fernandes pievērsa uzmanību stereotipizācijai, ka māsu profesija ir sieviešu profesija ar zemu prasmju līmeni, un runāja par vīrieti – māsu veselības aprūpes sistēmā.
Rīgas Stradiņa universitātes docents Dr. med. Kristaps Circenis uzrunāja klātesošos par māsu izglītības reformas Latvijā un nākotnes perspektīvas jautājumiem.
Konferences otrajā daļā uz diskusiju “Vai māsas profesijai ir attīstības griesti? Vai attīstības griestus nosaka steriotipi?” aicināja notikumu vadītājs Valdis Melderis. Diskusijā aktīvi piedalījās:
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis;
Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa;
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka;
Latvijas ārstu biedrība profesors Viesturs Boka;
Rīgas Stradiņa universitāte asociētā profesore Daiga Behmane;
Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Agita Melbārde-Kelmere;
Vispārējās aprūpes māsa Gundega Bļizneca;
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesors Haralds Plaudis;
Ģimenes ārsta prakses ārste Māra Meldere;
Vispārējās aprūpes māsa Toni Anželo Fernandes;
Rīgas Stradiņa universitātes docents Dr. med. Kristaps Circenis.
Spraigā sarunā par māsu prakses un darba kvalitāti ietekmējošiem faktoriem diskusijas dalībnieki norādīja, ka kvalitātes mērauklas mēdz būt dažādas un ministrijas pārstāvji, pacienti, pacientu organizācijas, darba devēji un darba ņēmēji katrs kaut ko citu var uzskatīt par kvalitatīvu un gaidīt no vispārējās aprūpes māsas, tomēr visi bija vienisprātis, ka veselības stiprinātas aprūpes sistēmas uzlabošanai ir nepieciešams turpināt iesākto darbu pie paplašinātās kompetences māsas (advanced nurse) profesijas standarta un kvalifikācijas prasībām.
Diskusijā tika uzsvērti arī faktori, kas ietekmē māsas profesijas attīstību – zemais prestižs sabiedrībā, zemais atalgojums, fiziski un psiholoģiski smagais darbs un dažādas stereotipizācijas. Māsu skaits Latvijā ik gadu samazinās, un tas ietekmē gan darba apjomu, gan arī vēlmi strādāt izvēlētajā profesijā, tomēr jāpiebilst, ka ar līdzīgām problēmām saskaras arī cituviet pasaulē. Eiropā ir tikai viena valsts, kurā nav māsu trūkums. Tā ir Kipra.
Lai uzlabotu situāciju, ir nepieciešams paplašināt māsu iesaisti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā pacientiem gan ambulatori, gan stacionāros, kā arī stiprināt valsts kā darba devēja konkurētspēju ar privāto sektoru. Tas uzlabotu aprūpes pieejamību, kā arī māsas uzņemtos lielāku atbildību, kā tas šobrīd jau notiek citās Eiropas valstīs.
Paplašinātās prakses māsas iegūtu tādas kompetences kā veselības vajadzību analizēšanu, prevencijas pasākumu vadīšanu, autonomu lēmumu pieņemšanu par skrīningu, vakcināciju, diagnostiskajiem izmeklējumiem, un arī medicīnas ierīču un zāļu nozīmēšanu. Tāpat arī māsas spētu patstāvīgi izvērtēt pacienta veselības stāvokli un izskaidrot to pacientam. Tādējādi māsu resurss veselības aprūpes sistēmā tiktu izmantos pilnvērtīgāk un ieguvēji būtu ne tikai pacienti, bet arī sabiedrība kopumā un valsts aprūpes sistēma.
Latvijas Māsu asociācija augstu novērtē un pateicas par visiem novēlējumiem un ieteikumiem turpmākajai darbībai un ir gatava atvērtībai, profesionālai, proaktīvai un mērķtiecīgai rīcībai. Māsas ir iemācītas un spēj darīt vairāk, kā arī var mainīt paradigmas un domāšanu un būt pārmaiņu virzītājspēks. Lai nodrošinātu veselu sabiedrību, drošus, uz cilvēkiem orientētus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, ir nepieciešamas inovatīvas, daudzveidīgas, zinošas un uz sadarbību vērstas māsas!
